Jūras apskaloti akmentiņi ne tikai dekoram!

Skaista, mazliet vējaina, bet jauka diena pie Veczemju klintīm. Lasam akmentiņus un pētam alas. 

Aizbraucot mājās, bērns turpat pie durvīm nosēžas zemē un sāk būvēt tornīti no akmentiņiem, ko kopīgi salasījām pie jūras :) Manā plānā bija akmentiņus papētīt, varbūt lielākos apzīmēt, vai kā savādāk padekorēt, bet meitiņa atrada savu pielietojumu :)

Kad ārā nevar iziet...

Vai tas ir dēļ slimošanas, vai dikti nejauka laika dēļ - nav svarīgi. Diena tāpat ir jāpavada jauki un interesanti :) 
Tā nu mēs launagu izdomājām izbaudīt piknika veidā! Bija nepieciešams tam sagatavoties - vispirms kopīgi ar bērnu nolēmām, ka pikniks mums notiks skaistā zaļā pļavā ar daudz krāsainām puķītēm. Tad nu ņēmām talkā papīra lapas, zīmuļus, krītiņus (noteikti labi noder arī pirkstiņkrāsas, bet mums mājās beigušās), zīmējām pļavu, puķes un spožu saulīti. 
Kad apkārtne bija izveidota, devāmies gatavot līdzņemamos našķus. Smērējām kopīgiem spēkiem sviestiņu uz maizes (Signes pirmā reize smērējot maizīti izdevās lieliska), sagriezām tomātiņus, auglīšus, pāris baranciņas, sataisījām veselīgu dzērienu no upeņu zaptes, visu grozā iekšā un dodamies piknika vietas meklējumos (ideāli, ja pikniku nerīko turpat, kur gatavo uzkodas, lai var iet meklēt to īsto vietu).
Šādi arī apslimušam bērniņam apetīte ir divreiz labāka, darbinam bērna iztēli, kā arī ieviešam pārmaiņas ikdienas rutīnā :)

Lai izdevies pikniks! :)

Ilga - sieviete, mamma, cilvēks

Kāpēc blogot?

Kāpēc es izlēmu blogot? Hmm.. Soli pa solītim centīšos pati tikt pie skaidrības..
Vienmēr esmu sevī jutusi aicinājumu palīdzēt otram. Vai tas būs ar padomu sniegšanu, uzklausīšanu vai rokas paturēšanu? Nezinu. Bet zinu, ka uz to virzos :) 
Pirms mani satricināja muguras operācija, vadīju nodarbības māmiņām ar maziem bērniem (un vairs ne tik maziem). Kopīgi rotaļājāmies, dziedājām dziesmiņas, apspriedām bērniņu vecumam atbilstošas tēmas, smējāmies un dalījāmies pārdzīvojumos! Tas bija lielisks laiks, jo jutu brīnišķīgu atdevi no māmiņām! Paldies liels jums visām par to! Un, protams, arī mazajiem brīnumiņiem liels paldies par smaidiem un smiekliem, kā arī par ne tik priecīgām sejām, jo galvenais jau ir izpaust emocijas un mammai iemācīties tās nolasīt :)
Bija ļoti skumji, kad nācās ziņot par nodarbību atcelšanu, dzirdēt māmiņu nožēlu.. Arī manis pašas meitiņa nāca man līdz vadīt nodarbības mazajiem staigātājiem. Viņa vēl joprojām mājās dzied un dejo dziesmiņas: "Pietupties, pietupties, kā man patīk pietupties", "Lido mazais putniņ, lido tā", "Teciņiem, teciņiem, mazie bērni teciņiem", "Iesim pastaigāt, mēs ar mammu pastaigāt" un citas jautrās dziesmiņas, ko izdziedājām rotaļājoties veikaliņa "Moni" rotaļu istabā :) 
Kad braucu uz nodarbībām, kurās apgūstu zināšanas, kas nepieciešamas dūlas darbā, meitiņa vienmēr prasās līdzi, jo vārds "skola" viņas atmiņā ir skoliņa veikaliņā "Moni", kur viņai tik ļoti patika :)
Nu tad laikam esmu nonākusi pie iemesla sava bloga aizsākumam :) Iemesls tam, ka esmu nolēmusi reizi pa reizei kaut ko šeit uzrakstīt, meklējams joprojām vēlmē palīdzēt. Ar ierakstiem šajā lapiņā centīšos savus jaunatklājumus un izdomājumus (kas var būt gan rotaļas bērniem, gan interesantas lietas grūtniecēm, gan manas personīgās pārdomas, gan jebkas cits) nodot tālāk Tev, ja Tevi tas saista un interesē :)

Ceru, ka atradīsi šeit kaut vienu sev noderīgu lietu! :)
Sniedzot otram, es jūtu piepildījumu sevī! 

Ilga - sieviete, mamma, cilvēks