Vēl joprojām bieži mums vecākiem ir jādzird „padomi” – „Nenēsā bērnu tik daudz uz rokām, izlutināsi!” vai „Bērniņš gultā mazliet paraudās un tad jau aizmigs, liec tik iekšā! Savādāk visu laiku dabūsi pa rokām ucināt!” Vēl joprojām liela daļa sabiedrības nav sapratusi, kāpēc jaundzimušais tik ļoti labi jūtas māmiņas (vai tēta) rokās un kāpēc viņš neprot nomierināties/gulēt pats savā gultiņā. Tik ļoti daudz laika un naudas vecāki iegulda tajā, lai bērniņš būtu „nost” no rokām, bet vai tomēr varam dot laiku tam, lai izprastu, kāpēc bērniņš tik ļoti vēlas atrasties pie mums klēpī? Varbūt ir vērts iedziļināties tajā, ko varētu izjust bērniņš uzreiz pēc piedzimšanas?
Lai labāk izprastu savu bērniņu, mums ir jācenšas saskatīt
pasaule viņa acīm. Jācenšas „ielikt sevi bērniņa ādā”, lai saprastu, ko viņš
piedzīvo šajā pasaulē. Bet vai varbūt ir vērts ieskatīties arī pasaulē, kurā
viņi ir pavadījuši lielāko daļu savas līdzšinējās dzīves, respektīvi visu
grūtniecības laiku mammas vēderā? Lai labāk izprastu mūsu bērniņu sajūtas, mums
ir jāiedziļinās tajā, cik vērienīgās pārmaiņas bērniņam jāpiedzīvo, kad viņš no
sev tik pierastās un drošās pasaules dodas nezināmajā..
Šajā tabuliņā varam salīdzināt divas pavisam atšķirīgās
„pasaules”, kuras jaundzimušajam jāiepazīst:
Dzīve
mammas vēderā
|
Dzīve
ārpus mammas vēdera
|
Tumšs
|
Gaišs
|
Klusinātas skaņas (bet ne pilnīgs klusums)
|
Skaļi trokšņi
|
Vienmērīgi silta temperatūra
|
Temperatūras svārstības
|
Vienmērīga un nepārtraukta barības vielu piekļuve
|
Izsalkuma vai slāpju sajūta
|
Ierobežota vide
|
Liels plašums
|
Augļūdeņi
|
Gaiss, ko elpot
|
Nepārtraukts kontakts ar mammu
|
Vērienīgs kontakta ar mammu zudums
|
Nepārtraukta „nēsāšana”
|
Daudz retāka nēsāšana
|
Kails
|
Apģērbts
|
Visa apkārtējā vide mīksta un silta
|
Ļoti daudz no apkārtējās vides cieta un auksta
|
Diezgan daudz atšķirību, vai ne? Doma par ceturto
grūtniecības trimestri ir, lai mēs vecāki spētu izprast, cik ļoti daudz
pārmaiņu ir jāpiedzīvo mūsu bērniņam, lai mūsos parādītos iejūtība. Jo tikai
izprotot un jūtot līdzi savam bērnam, mēs varam rast sevī spēku un veidus, kā
padarīt šo pāreju savam bērniņam vieglāku.
Kā vislabāko mierināšanas veidu es varu minēt:
„Āda un āda” –
šis mierināšanas veids iedarbosies vislabāk, jo esot ciešā kontaktā ar bērniņu
mēs palīdzam bērniņam regulēt savu ķermeņa temperatūru un sirdsdarbības ātrumu.
Bērniņam samazinās stresa līmenis un tiek stimulēta oksitocīna – piesaistes un
mīlestības hormona izdalīšanās (gan bērniņam, gan mammai).
Kopīga gulta –
Gulēšana vienā gultā ar bērniņu ir lieliska iespēja kā visiem ģimenē
gūt ilgāku un kvalitatīvāku miegu (ar nosacījumu, ka ģimenes gulta ir gana
liela). Lai gan šis jautājums vēl joprojām tiek celts gaismā kā diskutējams,
ievērojot vairākus drošības pasākumus, jūs spēsiet novērtēt to, cik ļoti
gulēšana kopā spēj padarīt Jūsu un bērniņa adaptēšanos jaunajai situācijai
vienkāršāku!
Nēsāšana
slingā – Bērniņa nēsāšana slingā ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā
mierināt bērniņu. Šāda nēsāšana
palielina to laiku, ko bērniņš pavada mierīgajā nomoda stāvoklī – stāvoklī, kurā
viņš visvairāk ir spējīgs uztvert un mācīties. Bērniņš, esot mammas vēderā,
pavada 100% laika esot fiziskā kontaktā ar mammu, turpretī piedzimstot šis
laiks sarūk līdz aptuveni 40%, kas ir ievērojams kritums. Nēsāšana slingā dod
jums arī 2 brīvas rokas ikdienas sīkajiem darbiņiem :) Vairāk par slingiem vari uzzināt manislingi.lv, iesaku arī apmeklēt
Slingu skolu, lai bērniņu iemācītos siet slingā pareizi.
Ir vēl daudz un dažādi bērniņa mierināšanas
veidi, bet katram bērniņam tie var būt citi. Ir vērts ieklausīties sava bērniņa
vajadzībās un savā intuīcijā. Pamācības „Dari tā vai nedari šitā” nepalīdz Tev
veidot saikni ar savu bērniņu, bet tava iejūtība un sapratne gan.
Ilga Sirmele /topošā Dūla un PEP mamma/
