svētdiena, 2018. gada 5. augusts

Bērns, vecāki "Timeout"


Paldies kolēģei, PEP mammai Zane Miļūna, par dalīšanos ar video, kurā dzirdams viedoklis par tautas valodā dēvētajiem “Taimautiem”.

Arī es dalījos ar šo video (meklē to manā facebook profilā Ilga Sirmele -> Let Me Explain: Timeouts). Vēlos dalīties ar to, ko saklausīju šajā video.
Screenshot no Facebook > Let Me Explain: Timeouts


Ko tad īsti vecāki/citi aprūpētāji vēlas panākt ar šo “Taimautu”? Nereti šis paņēmiens tiek izmantots ar mērķi bērnam likt nomierināties, apdomāt savu uzvedību, likt pārtraukt sociāli neakceptējamas darbības.

Par to, ko tas nodara bērnam, varam klausīties video. Īsumā - šis “paņēmiens” nedod gaidīto rezultātu, bērns jūtās pamests, dusmīgs, skumjš. Tāpat video arī dzirdams brīnišķīgs ieteikums – brīdī, kad bērns “neuzvedās”, censties saredzēt šīs uzvedības iemeslu, sadzirdēt bērna vajadzības, noņemt fokusu no nepieņemamās uzvedības.

Bet.. šoreiz vēlos runāt par vecākiem. Kāpēc vecāki bērnus liek “Taimautā”? Viens iemesls varētu būt – “jo kāds teica, ka tā jādara”, bet kāds cits – “es nezinu, ko iesākt, kļūstu dusmīgs un bērna “ielikšana” citā istabā/uz pārdomu krēsliņa utt.palīdz man pašam savākties.” Jā, bērna uzvedība, vai drīzāk neuzvedība vecāku pacietības stīgām liek novilkties un, saredzēt bērna patiesās vajadzības brīdī, kad pats pieaugušais jūtās “uzvilkts”, ir teju neiespējami.

Ko darīt? Atrast veidu, kā, nenorobežojot bērnu, atgūt savu elpu, mieru. 
Dziļi elpot...
Izskaitīt līdz 10... 
Padzerties... 
Apsēsties... 
u.c. veidi, kā atgriezties no vietas, kur “Ak kungs, es netieku ar to galā”, uz vietu, kur 
“Es redzu Tevi, es dzirdu Tevi, es varu Tev palīdzēt, jo esmu klāt.”

Šeit kāds varētu iebilst – “Bet, ja tracis notiek veikalā, vai bērnam jāizpatīk? Jālutina? Jāpērk viss, ko viņš grib?”
Nebūt nē! Tās nav bērna vajadzības! Vajadzības nav tas pats, kas vēlmes un iegribas. Un atkal mēs varam kāpties atpakaļ uz pamatvajadzībām:
Vai bērns jūtās drošībā?
Vai bērns ir paēdis?
Vai bērns nav izslāpis?
Vai bērns nav noguris?
Vai bērnam nepieciešama samīļošanās?
Vai bērnam tajā brīdī nav par daudz stimulu?
Utt.


Svarīgi ir apzināties, ka šī prasme iedziļināties vajadzībās, nefokusēties uz “slikto” uzvedību, nenāk vienā dienā. Bet katrs centiens izprast savu bērnu arī dusmās ir ceļš uz mierpilnākām un tuvākām attiecībām jūsu starpā.

Sirsnībā, 
Ilga