Jaundzimušais pilnīgi jaunā pasaulē vai ceturtais grūtniecības trimestris?

Vēl joprojām bieži mums vecākiem ir jādzird „padomi” – „Nenēsā bērnu tik daudz uz rokām, izlutināsi!” vai „Bērniņš gultā mazliet paraudās un tad jau aizmigs, liec tik iekšā! Savādāk visu laiku dabūsi pa rokām ucināt!” Vēl joprojām liela daļa sabiedrības nav sapratusi, kāpēc jaundzimušais tik ļoti labi jūtas māmiņas (vai tēta) rokās un kāpēc viņš neprot nomierināties/gulēt pats savā gultiņā. Tik ļoti daudz laika un naudas vecāki iegulda tajā, lai bērniņš būtu „nost” no rokām, bet vai tomēr varam dot laiku tam, lai izprastu, kāpēc bērniņš tik ļoti vēlas atrasties pie mums klēpī? Varbūt ir vērts iedziļināties tajā, ko varētu izjust bērniņš uzreiz pēc piedzimšanas? 

Lai labāk izprastu savu bērniņu, mums ir jācenšas saskatīt pasaule viņa acīm. Jācenšas „ielikt sevi bērniņa ādā”, lai saprastu, ko viņš piedzīvo šajā pasaulē. Bet vai varbūt ir vērts ieskatīties arī pasaulē, kurā viņi ir pavadījuši lielāko daļu savas līdzšinējās dzīves, respektīvi visu grūtniecības laiku mammas vēderā? Lai labāk izprastu mūsu bērniņu sajūtas, mums ir jāiedziļinās tajā, cik vērienīgās pārmaiņas bērniņam jāpiedzīvo, kad viņš no sev tik pierastās un drošās pasaules dodas nezināmajā..

Šajā tabuliņā varam salīdzināt divas pavisam atšķirīgās „pasaules”, kuras jaundzimušajam jāiepazīst:

Dzīve mammas vēderā	Dzīve ārpus mammas vēdera
Tumšs	Gaišs
Klusinātas skaņas (bet ne pilnīgs klusums)	Skaļi trokšņi
Vienmērīgi silta temperatūra	Temperatūras svārstības
Vienmērīga un nepārtraukta barības vielu piekļuve	Izsalkuma vai slāpju sajūta
Ierobežota vide	Liels plašums
Augļūdeņi	Gaiss, ko elpot
Nepārtraukts kontakts ar mammu	Vērienīgs kontakta ar mammu zudums
Nepārtraukta „nēsāšana”	Daudz retāka nēsāšana
Kails	Apģērbts
Visa apkārtējā vide mīksta un silta	Ļoti daudz no apkārtējās vides cieta un auksta

Diezgan daudz atšķirību, vai ne? Doma par ceturto grūtniecības trimestri ir, lai mēs vecāki spētu izprast, cik ļoti daudz pārmaiņu ir jāpiedzīvo mūsu bērniņam, lai mūsos parādītos iejūtība. Jo tikai izprotot un jūtot līdzi savam bērnam, mēs varam rast sevī spēku un veidus, kā padarīt šo pāreju savam bērniņam vieglāku.

Kā vislabāko mierināšanas veidu es varu minēt:

„Āda un āda” – šis mierināšanas veids iedarbosies vislabāk, jo esot ciešā kontaktā ar bērniņu mēs palīdzam bērniņam regulēt savu ķermeņa temperatūru un sirdsdarbības ātrumu. Bērniņam samazinās stresa līmenis un tiek stimulēta oksitocīna – piesaistes un mīlestības hormona izdalīšanās (gan bērniņam, gan mammai).  

Kopīga gulta – Gulēšana vienā gultā ar bērniņu ir lieliska iespēja kā visiem ģimenē gūt ilgāku un kvalitatīvāku miegu (ar nosacījumu, ka ģimenes gulta ir gana liela). Lai gan šis jautājums vēl joprojām tiek celts gaismā kā diskutējams, ievērojot vairākus drošības pasākumus, jūs spēsiet novērtēt to, cik ļoti gulēšana kopā spēj padarīt Jūsu un bērniņa adaptēšanos jaunajai situācijai vienkāršāku!

Nēsāšana slingā – Bērniņa nēsāšana slingā ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mierināt bērniņu.  Šāda nēsāšana palielina to laiku, ko bērniņš pavada mierīgajā nomoda stāvoklī – stāvoklī, kurā viņš visvairāk ir spējīgs uztvert un mācīties. Bērniņš, esot mammas vēderā, pavada 100% laika esot fiziskā kontaktā ar mammu, turpretī piedzimstot šis laiks sarūk līdz aptuveni 40%, kas ir ievērojams kritums. Nēsāšana slingā dod jums arī 2 brīvas rokas ikdienas sīkajiem darbiņiem :) Vairāk par slingiem vari uzzināt manislingi.lv, iesaku arī apmeklēt Slingu skolu, lai bērniņu iemācītos siet slingā pareizi.

Ir vēl daudz un dažādi bērniņa mierināšanas veidi, bet katram bērniņam tie var būt citi. Ir vērts ieklausīties sava bērniņa vajadzībās un savā intuīcijā. Pamācības „Dari tā vai nedari šitā” nepalīdz Tev veidot saikni ar savu bērniņu, bet tava iejūtība un sapratne gan. 

Ilga Sirmele /topošā Dūla un PEP mamma/